Tālr./fakss: +371 64473732; lizuma.vidusskola@gulbene.lv

LIZUMA VIDUSSKOLA

Lizuma vidusskola - skola dzīvei!

Vārda dienu šodien svin: Velta, Velda

lizuma pils3   Tjūdora neogotikas veidolu pils iegūst pārbūves ceļā. Pēc vienām ziņām, ēka pārbūvēta 1854.gadā ( sk. pieminekļu valdes materiālus valsts kultūras pieminekļa aizsardzības inspekcijas pieminekļu dokumentācijas centrā, Lizuma muižas lietā), pēc citām – 1864.gadā (šādu datējumu sniedzis Apsīšu Jēkabs – „No Lizuma senatnes”, R., 1928.,28.lpp.). Volfu dzimtas materiālos kā Lizuma muižas kungu mājas pārbūvētājs minēts Gotlībs fon Volfs (sk. Volff N. v. Die Reic sgreiherren von Wolff in Livland – Tartu, 1936.), kas liek domāt, ka pārbūve notikusi 19.gs.50tajos gados. Pārbūves projekta autors ( nezināms arhitekts ) kopējo fasādes kompozīciju veidojis sekojot tolaik klasiskiem Tjūdora neogotikas stila paraugiem.Šis nezināmais arhitekts nav gribējis atteikties no praktiskā un pierastā divslīpju jumta, kā arī no tradicionālo proporciju tradīcijām. Neraugoties uz bagātīgi izmantotajām dekoratīvajām detaļām gribētais efekts palika nesasniegts. Līdz ar to celtnes gotizācijas naivums atklājas visā savā „kailumā”. Celtne izskatās samocīta taču atklāj nezināma arhitekta godprātību, centību . Cokolstāva apdarei izmantotu rustikas stilizācijas, bet fasādei – apmetuma profilējumi. Ziemeļu gala fasādei virs cokolstāva uzbūvēts vaļējs balkons, bet ziemeļaustrumu stūrī – septiņstūrains, slēgts balkons ar gotiskām logailām. Ziemeļu stūrī piebūvēts septiņstūrains tornis ar pirimidīālu noslēgumu.

Pirmajos trīs stāvos tornim ir spilgti izteiktas gotiskās logailes, ceturtajā stāvā tiem ir pusaproces forma, bet piektā stāva katrā skaldnē – taisnstūra dubultlogs. Torni vainago dekoratīvs noslēgums ar dzeguļiem. Rietumu fasādi piecu logailu platumā rotā trīsstāvu rizalīds, ko noslēdz pakāpienveida zelmenis ar dzeguļiem. Rizalīdu divu stāvu augstumā izbūvēds vaļējs balkoniņš.

Austrumu fasāde ( tagad pagalma pusē) bijusi galvenā ieeja ar balkonu un plašām kāpnēm, kuras veda uz zilo zāli. Dienvidaustrumu stūrim piekļaujas vienstāva piebūve ar atsevišķu divslīpju jumtu.

Orģinālākais interjers vislabāk saglabājies Zilajā zālē. Tā apdari veidojis Aleksandrs Knoks, pēc tautības igaunis, kuru valsts nopircis kā galdnieku (pēc darba pabeigšanas Volfs viņiem izsniedza brīvlaišanas dokumentu). lizuma pils1Visi pārējie koka darbi pilī Knokes roku darbs. Zilā zāle rotāta ar koka paneļiem, kuri ir loga augstumā. Palodžu augstumā tie veidoti kā rāmis ar piramīdveida pildiņu. Sienās iebūvēti skapji. Nostāsti vēstī, ka caur dienvidu sienas lielajiem „skapjiem” pasniedz kungiem ēdienus. Durvis apdares ziņā līdzīgas sienu paneļiem. Virs paneļiem apmetuma lauzumu ietver apmale - koka rāmis. Zilās zāles griestiem ir izteikti reljefēts kasējums, kurš veidots kā perpendikulāru siju konstrukcija, kas griestus sadala vienādos kvadrātiskos laukumos. Griestu izliekums noformēts konsolēm, kas sākas virs dzegas un nobeidza ar nelielu čiekuriņu. Barona laikā tie bijuši lakoti un ļoti tumši.

Lielajā zālē labi saglabājusies griestu apdare. Labi saglabājušās ir arī koka spirālveida kāpnes, kas ved no pagrabstāva līdz bēniņiem. Šīs kāpnes taisījis Jēkabs Kolaņģis. Kad uzaicināts taisīt teicis : „Nu, provēšu ar!!!”

Visu logu rokturu dzelzs daļas taisījis Lizuma gudrs amatnieks – kalējs Sproģis Ludvigs „Ošos”. Rokturu dzelzs daļas sauc par „baškviļiem”. Rokturu koka daļas savukārt virpojuši Ludviga bērni – lizuma pils2Imants, Maiga, Inta.

Pārējās telpās daļēji saglabājušās dekoratīvo pildiņu durvis un oriģinālā sienu un griestu apdare. Saimnieciskiem nolūkiem pilij tika izbūvēts plašs, velvēts puspagrabs pa visu cokolstāvu. Dažādi nostāsti liecina, ka no tā ved ārā pazemes ejas.

Iepretim pilij, pāri ceļam, atrodas divas saimnieciskās ēkas, kas mūsdienās veiksmīgi pielāgotas pašreizējām dzīves vajadzībām. Vienā no ēkām, kas celta 1876.gadā un kur atradās stallis, tagad izveidota sporta zāle. Bijušajā klētī ierīkots kultūras nams. Tautas nams (kultūras nams) tiek atklāts 1929.gadā.

Ne tikai šīs divas ēkas,bet arī pārējās, pēc pārbūves piedzīvo otru mūžu. No pārējām muižas ēkām interesi varētu izraisīt bijušais Lizuma muižas spirta brūzis, kur tagad darbojas z/s „Dimdiņi”, kas saldummīļu vidū pazīstami ar konfektēm „Gotiņa”. Muižkunga māja atrodās tagadējā aptiekā. Noliktava bijusi ēka, kas atrodas blakus kultūras namam-veikals. Pie muižas ēkām piederēja arī veļas māja, dārznieka māja ar ābolu pagrabu (tagad skolotāju māja), saimniecības ēka – krogs (vecais pasts), putnu kūts, kūts, kalpotāju māja, arī spirta sadales punkts, kalpu māja ar kūti, dzirnavas, skola ( tagad tur atrodas internāts). Lizuma muižai piederējuši 5 krogi : Lizuma muižas krogs, Velēnas baznīcas krogs, Lizuma Silto krogs, Lizuma Cepļa krogs un Baznīckrogs. Pie vecajām muižas ēkām ir pieskaitāms arī barona tiltiņš.

 

45x45 dr45x45 tw45x45 fb45x45 blog

Stundu saraksts

stundu saraksts

Ēdienkarte

gezond eten

Skolas autobuss

skolas autobuss

Pasākumu plāns

kal 1

Labākie mācībās

labaki